Grūti ražot, grūti neražot

Grūti ražot grūti neražot

Par apstrādes rūpniecību 2023. gada martā

Kopš pagājušā gada augusta aktivitāte lielākajā eksporta nozarē nav daudz mainījusies - ir bijušas svārstības bez noteikta virziena. Ražošana apstrādes rūpniecībā martā pret iepriekšējo mēnesi samazinājās par 0,3%, tā arī bija par 6,2% mazāka nekā pirms gada. Nepatīkamos gada dinamikas skaitļus pamatā nosaka ražošanas samazināšanās par 5% laikā no pērnā maija līdz augustam – laikā, kad valdīja pilnīgs ražošanas izmaksu haoss.

Interesanti, ka šajā ražošanas mīnusu ērā uzņēmumu nodrošinājums ar pasūtījumiem ir samērā labs, taču cenu krišanās dēļ par to ir grūti priecāties. Aprīlī veiktajās nozares noskaņojuma aptaujās saņemam atbildes uz reizi trīs mēnešos uzdotajiem jautājumiem, kas ir precīzāki nekā ikmēneša aptaujās. Piemēram, tiek lūgts novērtēt, cik mēnešu ražošanu nodrošina esošais pasūtījumu portfelis, nevis tikai vērtēt to vispārīgi. Izrādās, ka 2. ceturkšņa sākumā aktuālie pasūtījumi nodrošinātu ražošanu 4,5 mēnešus, kas ir ilgāk nekā vēsturiski vidēji (3,4 mēneši). Lietuvā un Igaunijā attiecīgie skaitļi aprīlī bija tikai 2,5 un 3,3 mēneši.

Lielākajā apakšnozarē kokapstrādē ir reģistrēts visskarbākais gada dinamikas rādītājs kopš 2009. gada - salīdzinājumā ar pērno martu ražošana samazinājās par 19,3%. Notikumi kokapstrādē saasināti ilustrē grūtības, kas māc rūpniecību kopumā. Uzņēmumiem šobrīd lielākās rūpes sagādā krītošās pārdošanas cenas. Kokapstrādei turklāt ir problēma, kas nav raksturīga citām nozarēm – spēcīgs konkurents ar ievērojami zemākām izmaksām. Ja Latvijā zāģbaļķu cenas ir ap 110 eiro kubikmetrā, tad Zviedrijā tās ir ap 80 eiro. Turklāt Zviedrijā, jo īpaši ziemeļos, arī mēdz būt lētāka elektrība. Notikumi ASV zāģmateriālu tirgos liek bažīties par iespējamu tālāku cenu kritumu arī Eiropā. Šādā situācijā ražotāji saskaras ar skarbu dilemmu. Katra saražotā dēļu krava nes zaudējumus. Taču, ražošanu samazinot, fiksētās izmaksas nesarūk, tātad katra pārdotā vienība izmaksā vēl dārgāk. Vairākumam uzņēmumu risinājums ir mērena ražošanas samazināšana, turpinot tērēt uzkrātos resursus.

Gan kokapstrādē, gan rūpniecībā kopumā pārdošanas cenas fantastiskā ātrumā auga no 2021. gada sākuma līdz 2022. gada vidum. Tad tās stabilizējās, bet decembrī sāka samazināties, martā tās jau bija par 2% zemākas nekā novembrī. Pārtikas ražotāju cenas šajā laikā praktiski nav mainījušās, bet kokapstrādē tās martā bija par 6% zemākas nekā augstākajā punktā. Situācija ir labvēlīgāka inženierijas nozarēs (metālu ražošana un apstrāde, mašīnbūve un elektronika), tur vidēji cenas martā bija nedaudz augstākas nekā novembrī (+0,4%). Ražošanas izmaksas – komponenšu un enerģijas cenas - samazinās arī šīm nozarēm. Daļēji tāpēc arvien apbrīnojamāks kļūst elektronikas sniegums, jo tā martā gada griezumā auga par 61,4%.

Līdzīgi kā kokapstrādē, arī divās citās pandēmijas stimulētās un ar celtniecību saistītās nozarēs – ķīmijas un minerālu (galvenokārt būvmateriālu) rūpniecībā - ražošana martā bija apmēram par piektdaļu mazāka nekā pirms gada, tajās šis -20% stāvoklis jau ir hronisks, līdzīgi ir visa ceturkšņa rādītāji. Aina metālapstrādē un mašīnbūvē ir raiba, bet kopumā ar nelielu mīnus zīmi. Šobrīd galvenā rūpniecības glābēja ir pārtikas ražošana, kas martā gada griezumā auga par 2,4%, bet ceturksnī pat par 4,7%.

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists


Atgriezties uz sarakstu