Par apstrādes rūpniecību 2026. gada jūlijā
Rūpniecība kopumā jūlijā gada griezumā samazinājusies par 0,2%, un šis ir skaitlis, kuru citēs visbiežāk. Taču svarīgākais rādītājs neapšaubāmi ir apstrādes rūpniecības pieaugums par 8,2% gada griezumā. Nu patiesi nav laika izsekot vējiem un sauli aizklājošajiem mākoņiem, no kuriem mūsdienās tik ļoti atkarīga enerģētika. Apstrādes rūpniecība šādi attīstījās par spīti lielākajai nozarei kokrūpniecībai, kurā izlaide samazinājās par 3,8%. Kas nozīmē vairāk nekā 10% pieaugumu visā, kas nav kokapstrāde.
Vērtējot devumu rūpniecības attīstībā, ko veido lielums apvienojumā ar ātrumu, tad galvenais varonis šogad ir skaidrs. Pēc ļoti krasā līkņu līkuma pērn traku uzrāvienu turpina metālmašīnu nozares. Tur ņirb divciparu skaitļi. Iekārtu ražošanā pieaugums gada griezumā par 36,9%, metālizstrādājumu ražošanā par 33,9%, bet elektronikā par 23,4%. Pēc ilgāka pārtraukuma datos atgriezusies citu transportlīdzekļu ražošana, kas šobrīd ļoti lielā mērā ir droni, bet vēl nav iespējas salīdzināt izmaiņas gada griezumā.
Numeroloģisku sakritību dēļ šis ir ērts brīdis pārdomām par iespējamām rūpniecības struktūras izmaiņām nākotnē. Pateicoties tikko ieskicētajām izmaiņām, apstrādes rūpniecības nu jau gandrīz precīzi redzamā struktūra šogad izskatīsies šādi. Pusi no visa veido divas nozares/nozaru grupas jeb jau pieminētās kokapstrāde un inženierija (metāli, mašīnbūve un elektronika). Tās šo pusi gandrīz precīzi dala uz pusēm. Abu ceturtdaļu summai pievienojam vēl piektdaļu, ko veido pārtikas pārstrāde. Tātad jau 70%. Varbūt vēl var atcerēties, ka 6% kopā veido ķīmija un farmācija, bet 5% - nemetāliskie minerāli, kas galvenokārt ir būvmateriāli, tātad jau vairāk nekā četras piektdaļas. Varētu teikt, ka vismaz viegli ķīmisks raksturs ir abām jomām. Tātad tas, ko varētu saukt par materiālu jeb materiālu pārveidošanas sektoru (izņemot pārtiku), ir desmitā daļa.
Atlikušajā mazāk nekā piektdaļā jau salīdzinoši sīkumi, nozares, kas veido ap 2% vai mazāk, taču nav nenozīmīgas, pirmkārt, vieglā rūpniecība, bet arī viss, kas saistīts ar papīra darbiem (pats papīrs un poligrāfija) u.c.
No visām lielajām nozarēm un nozaru grupām tieši inženierijas nozares ilgstoši bijušas tās, ar kurām saistītas lielas nākotnes cerības. Tajās ir iespējamas milzīgas produktu attīstības iespējas. Tas visspilgtāk pēdējā laikā ir redzams dronu ražošanā, bet Latvijā ir arī pārsteidzoši daudz iekārtu ražošanas uzņēmumu pārtikas, kokapstrādes un pat metālapstrādes jomās. Ir vēl kāds veids, kā rūpniecībai tikt pie pašai sev piederošiem produktiem – uz Latviju no ārzemēm var pārcelties to galvenie biroji, kā noticis ar diviem lieliem Liepājas inženierijas uzņēmumiem. Ir svarīgi arī tas, lai nozares tirgi kļūtu lielāki. Saistībā ar to īpašu vērību izpelnās papildus tēriņi aizsardzībai. Taču Latvijā ir arī uzņēmumi, kuri “sēž” uz cita globāla modes viļņa, tie tieši vai netieši apgādā datu centrus, te, pirmkārt, jāmin Rīgā strādājošais elektronikas/elektrotehnikas uzņēmums Lexel Fabrika, kura apgrozījums pērn apmēram dubultojās līdz 190 miljoniem eiro.
Ir ļoti vilinoši vilkt tālāk nākotnē šobrīd redzamo inženierijas nozaru apjomu līkni. Apstrādes rūpniecības struktūrā lielāku daļu ieņemot šai daļai, kurai vismaz potenciālais pieauguma temps ir straujš, var gaidīt uz kopumā naskāku ražošanas kāpumu arī nākotnē. Inženierijas nozaru daļa jau 30% vai 35% līmenī jau izskatītos vēl labāk. Lai tas notiktu, lielais ekonomikas attīstības stāsts jeb izpratne par to sabiedrībā ir jāveido tā, lai šai nozarei nepieciešamās prasmes apgūtu jaunieši, ar investoriem no šīm nozarēm strādātu valsts un pašvaldības. Pieaugot šo nozaru ražošanas jaudai Baltijā, te radīto komponentu un pieejamo pakalpojumu daudzveidībai, arī tas veicinās Latvijas ekonomikas metāliskās sastāvdaļas attīstību.
Vērts pieminēt arī to, ka nodarbinātību rūpniecībā, tāpat kā citās nozarēs, ietekmēs automatizācijas iespēju pieaugums. Taču pasaules nepieciešamība pēc gandrīz bezgalīgi daudzveidīga dažādu detaļu, mazā skaitā vajadzīgu iekārtu vai transportlīdzekļu klāsta nozīmē to, ka tieši inženierijas nozarēs nodarbinātība saglabāsies diezgan labi.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists