Reālās algas aug, labklājība un IKP ir divas dažādas personas

Reālās algas aug labklājība un IKP ir divas dažādas personas

Par 2023. gada 2. ceturkšņa algu datiem

Pēc piecus ceturkšņus ilguša krituma reālās algas 2. ceturksnī pieauga. Izmērītais kāpums ir simbolisks jeb 0,1%, taču dinamika krasi uzlabojas pa mēnešiem - ja aprīlī reālās algas gada griezumā vēl samazinājās par 4,7%, tad jūnijā jau pieauga par 3,9%. Nav ne mazāko šaubu, ka reālo algu dinamika turpinās uzlaboties.

Cenu līmenis kopš marta gandrīz nav mainījies, un šis līdzenums turpināsies šī gada atlikušajos mēnešos un arī nākamgad. Turpretim algu pieaugums turpinās, neskatoties uz neiepriecinošiem IKP rādītājiem, jo darba tirgus līdzsvars ir algota darba veicējiem labvēlīgs. Šī gada beigās reālo algu kāpums atsevišķos mēnešos varētu sasniegt pat 10%.

IKP nav tas pats, kas labklājība, vēl jo mazāk laime. Pagājušajā gadā reālais IKP auga diezgan strauji (+2,8%), bet pirktspēja samazinājās, reālajām algām sarūkot par 8,7%. Šogad kopumā gan IKP, gan reālo algu pieaugums būs ļoti neliels. Turpretim nākamgad reālo algu izmaiņas varētu būt gandrīz precīzs 2022. gada “kļūdas” labojums – līdzīgs skaitlis ar pretējo zīmi jeb pieaugums apmēram par 8%.

Šodien publicētie patērētāju noskaņojuma augusta aptauju rādītāji rāda, ka sabiedrība ir pamanījusi labklājības līkņu virziena maiņu. Personiskās finanšu situācijas prognoze ir labākā kopš 2022. gada februāra un ir tuvu neitrālajai atzīmei (-1,9 punkti). Arī valsts ekonomiskās situācijas prognoze ir labākā kopš 2021. gada oktobra. Uzlabojums kopš pērnā novembra ir ļoti iespaidīgs, no -55,9 līdz -17,7 punktiem, vēsturiski vidējais rādītājs ir -10,1 punkts. Tautas balss par gaidāmajām cenu izmaiņām ir optimistiskākā kopš maija, bet, atskaitot to, pat kopš 2020. gada novembra. Savukārt darba zaudēšanas bažas ir mazākās pusotra gada laikā.

Vidējā bruto alga 2.ceturksnī sasniedza 1525 eiro, gada laikā pieaugot par 12,0%, tātad nezaudējot gada sākumā uzņemto lielisko tempu. Visstraujākais algu kāpums joprojām bija lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, atspoguļojot šo nozaru lielisko sniegumu iepriekšējos divos gados un vēsturiskā darbaroku pārpalikuma izsīkšanu lauku apvidos. Vislēnākais algu pieaugums bija medicīnā un sociālajā aprūpē (+2,5%), bet algas šajā nozarē vismaz vairs nesamazinās, kā tas notika 1. ceturksnī. Pandēmijas piemaksu beigšanās ļāvusi valstij īslaicīgi ietaupīt, bet ir skaidrs, ka nākotnē algām šajā nozarē atkal būs strauji jāaug. Kopumā algu pieauguma temps ir diezgan vienmērīgs, lielajās nozarēs – tirdzniecība, apstrādes rūpniecība, valsts pārvalde, profesionālie pakalpojumi, izglītība - tas ir 10-15% intervālā.

Dramatiski neatšķiras arī algu pieauguma temps dažādos reģionos. Visstraujāk algas auga Pierīgā, (+14,9%), varbūt tāpēc, ka tur pārceļas ražojošie un eksporta pakalpojumu uzņēmumi, tāpēc šis reģions arvien mazākā mērā ir relatīvi zemi atalgoto vietējo pakalpojumu zona. Lēnākais algu kāpums bija Zemgalē jeb 9,7%.

Algu pieaugums ir visiepriecinošākais rādītājs kopumā diezgan pelēcīgajā šī gada makro skaitļu ainā, līdz šim pārsniedzot visoptimistiskākās prognozes. Nav vairs lielu šaubu par to, ka šogad kopumā algu pieaugums būs divciparu skaitlis. Nākamgad algu kāpumam ir jābremzējas, daļēji tāpēc, ka vairs nebūs dzīves dārdzības kāpuma ārkārtas kompensāciju, daļēji tāpēc, ka darba tirgus nav pilnīgi imūns pret nepatikšanām preču eksporta nozarēs – bezdarba kritums ir apstājies.

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists


Atgriezties uz sarakstu