Par rūpniecību 2025. gada septembrī
Ražotāji turpina iepriecināt, septembrī apstrādes rūpniecība gada griezumā pieauga par 8,5%, tas ir otrais labākais veikums šogad. Gada pirmajos deviņos mēnešos kopā kāpums par 5,3%, līdz gada beigām šis rādītājs drīzāk vēl uzlabosies, nevis pasliktināsies.
Salīdzinājumā ar gada sākumu apakšnozaru sniegums kļuvis vienmērīgāks. Gada sākumā apstrādes rūpniecības tobrīd nelielais kāpums bija kritiski atkarīgs no šogad neparasti labā pārtikas rūpniecības snieguma, turpretim inženierijas nozarēs bija bēdu ieleja. Septembrī mīnusi gada griezumā vēl bija četrās nelielās nozarēs – apģērbu, audumu, dzērienu ražošanā, kā arī nozarē “cita ražošana”, aiz kuras nosaukuma Latvijas gadījumā slēpjas galvenokārt sveces, medicīnas instrumenti un rotaļlietas.
Tātad – šobrīd redzam labu dinamiku uz platiem un stipriem pamatiem.
Pārliecinoši lielākais devums izaugsmē septembrī bija kokapstrādē. Dziļākas pārstrādes produktu ražošana joprojām ir tās lokomotīve, bet septembris bija neparasti labs mēnesis arī kokzāģētavām. Pārtikas ražošanā jau trešo mēnesi gada pieaugums ir 10% un dažas desmitdaļas, šis ir ļoti sekmīgs gads trim dzīvnieku izcelsmes produktu – zivju, gaļas un piena pārstrādes apakšnozarēm.
Jau otro mēnesi virs 10% pieaugums ir metālapstrādē, atspoguļojot situācijas uzlabošanos mašīnbūvē un celtniecībā.
Kopš gada sākuma skaitļu noskaņa krasi mainījusies elektronikā, no 13% krituma janvārī līdz 10% pieaugumam septembrī. Pagaidām tā gan vēl apmēram par piektdaļu atpaliek no pandēmijas laika pieprasījuma eiforijas labākajiem mēnešiem. Līdzīgi ir ar autobūvi, kas no mīnus 17% janvārī panākusi 23% pieauguma dinamiku septembrī.
Rūpniecības apgrozījuma dati rāda, ka pārdošana eksportā septembrī augusi par 12,9%, bet iekšējā tirgū par 7,5%. Eksporta tirgu nozīmes pieaugums ilgākā laikā ir likumsakarīgs, jo attīstība nozīmē dziļāku specializāciju kādu produktu ražošanā, kas savukārt samazina vietējā tirgū pārdodamo daļu. Taču arī iekšējais tirgus ir svarīgs, šogad, bet jo īpaši kopš gada vidus uzlabojas tā perspektīvas. Jau ir zināmi oktobra uzņēmumu un patērētāju noskaņojuma rādītāji, kopējais indekss (ESI) pirmo reizi kopš 2022. gada februāra pārsniedzis vēsturiski vidējo. Tas ir noticis, pateicoties ļoti straujam patērētāju noskaņojuma uzlabojumam. Tur savukārt lielākais nopelns ir iedzīvotāju vērtējumam par savu finansiālo situāciju iepriekšējos 12 mēnešos, kas šobrīd ir +7.2 punkti. Tas neizklausās daudz, bet šī indikatora vēsturiskais diapazons ir no -62,4 līdz +8,4 punktiem. Turklāt patērētāji ir gatavi pārvērst noskaņojumu rīcībā, oktobrī viņu nodomi veikt lielus pirkumus tuvākajā nākotnē bija pat augstākajā līmenī kopš 2017. gada jūnija. Gatavība veikt lielus pirkumus tūlīt un nekavējoties jau otro mēnesi ir augstākajā līmenī pēdējo sešu gadu laikā.
Patērētājiem ir ne tikai optimisms, bet arī vairāk naudas - aug algas, aug arī mājsaimniecību kreditēšana, kas septembrī gada griezumā pieauga par 8,9%, tas ir straujākais temps kopš 2008. gada. Arī valsts ir tieši iesaistījusies mājokļu attīstības finansēšanā. Tātad kokmateriāliem, metāla konstrukcijām, cementam, plastmasas izstrādājumiem u.c. celtniecībai paredzētiem produktiem būs lielāks noiets ne tikai eksportā.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists