Par apstrādes rūpniecību 2026. gada augustā
Augusta kopējie rūpniecības skaitļi ir hrestomātisks pelēkā akmens stāsts – gan gada, gan mēneša griezumā pieaugums par 0,3%. Vēl tēlaināks rezultāts būtu 0,1% vai 0% abos gadījumos, bet arī šim nav nekādas vainas.
Taču ar katru datu relīzi pieaug diskomforts par to, ka tik atšķirīgas nozares kā kūdras rakšana, vēja ķeršana un apstrādes rūpniecība tiek liktas kopā vienā lielā kategorijā. Apstrādes rūpniecības skaitļi jau kaut ko vēsta par ekonomikā notiekošo, gada griezumā tā augusi par 7,6%. Mēneša laikā kritums par 0,3%, niecīgs solītis lejup bija arī jūnijā, pārējos šī gada mēnešos pret iepriekšējo periodu ir pluss. Turpretim enerģētikā ir kritums par 44,6%, kas ir daudz pat šai dabas norišu šūpotajai nozarei.
Rūpniecības dati satur interesantas nozaru detaļas, kā jau parasti. Aiz tām stāv specifiskie faktori – pieprasījums pēc konkrētiem produktiem, investīcijas, arī izejvielu cenas un pieejamība, jo īpaši par koksni runājot. Tas, ka ar metāliem saistītajās nozarēs absolūti brīnišķīgiem jūlija datiem sekojis kritums mēneša griezumā gandrīz visās apakšnozarēs, liek atcerēties rūpnīcu vadītāju stāstus par atvaļinājumu grafiku “staigāšanu” pa mēnešiem. Gada griezumā rezultāti joprojām kopumā labi, tai skaitā elektronikai: +20,4%. Pelēkā akmens stāstos apstrādes rūpniecības ietvaros specializējas kokapstrāde, kas gada laikā augusi par 0,1%, bet janvāra-augusta kopējais rezultāts ir -0,8%. Par izteiksmīgu nevar saukt arī celtniecību saistīto plastmasas un minerālu ražošanas sniegumu, abām augustā attiecīgi 1,3% un -0,1%, gada laikā labāk – attiecīgi 8,0% un 2,4%. Turpina priecēt pārtikas pārstrāde, tā atkal tuvojas 10% pieauguma atzīmei, precīzāk sakot, augustā tās ailē ir rakstīts +8,9%. Turpinās jau vairākus mēnešus vērojamais tekstilnozares brīnums jeb šoreiz +131,7%.
Tik tālu viss puslīdz labi, taču saasinās jautājums par pasaules ekonomikas vispārējās veselības ietekmi uz rūpniecību tuvākajā nākotnē.
Šobrīd makro vide kopumā vērtējama kā remdena. Gan pasaules, gan ES kopprodukta pieaugums šogad varētu bremzēties apmēram par pusi procentpunkta. Tas ir nozīmīgi attiecībā jau pret iepriekš viduvējo Eiropas attīstības tempu, bet ar to var sadzīvot brīdī, kad valstu politika stimulē pieprasījumu pēc militārajām un duālā pielietojuma precēm, tādējādi palīdzot arī Latvijas rūpniecībai, jo īpaši ar metāliem strādājošajām nozarēm. Kopš ziņas par jūlija notikumiem rūpniecībā CSP publicēja pārskatītos IKP datus, kas liek domāt, ka šogad ekonomikas pieaugums varētu būt pat ātrāks nekā 16. septembrī publicētajā Luminor prognozē (+3,0%), kas jau tobrīd bija visoptimistiskākā. Ja mainās fakti, ir jāmaina viedoklis.
Taču kopš iepriekšējo rūpniecības datu publicēšanas ir pienākušas arī sliktas ziņas. Finanšu krīzes dažkārt sākas tikai ilgi pēc tam, kad sarunas par to iespējamību sākušās ekspertu vidū. Taču ilga gaidīšana tad tiek “kompensēta” ar strauju un dramatisku krīzes norises gaitu. Uzmanības centrā ir Francija ar tās ilgtnespējīgo valsts parāda līmeni un budžeta politiku, kas nastu padara arvien smagāku un neliecina par spēju mainīt braukšanas virzienu. Šīs valsts naudas nedienas ceļ ilgtermiņa aizņemšanās izmaksas arī daļēji pārējo Eiropas valstu, tātad ietekmē arī ražošanas finansēšanai vajadzīgās “garās” naudas cenu. Šie notikumi var vēl vairāk vājināt jau tā vārgo Eiropas izaugsmi.
Ekonomikā nemēdz būt ziņas, kas ir tikai labas vai sliktas. Kopš augusta strauji augošās Euribor likmes izskatās kā griestos ieskrējušas, rūpniecībai tā ir laba ziņa. Tāpat kā tas, ka eiro kurss ir zemākais gada laikā.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists