Par pārtikas cenām 2025. gada augustā
Pērn inflācijas dati drīzāk patīkami pārsteidza patērētājus, savukārt šogad viņiem priekam ir jāmeklē citi iemesli, kas, starp citu, nav neiespējams uzdevums. Augustā cenas caurmērā bija par 4,1% augstākas nekā pirms gada. Inflācija ir izrādījusies lielāka par gaidīto, un pārtikas cenas ir daļa no izskaidrojuma. Vēl ziemā pārtikas izejvielu tirgu vēsturi iepriekšējos desmit gados varēja diezgan godīgi izstāstīt vienā teikumā – laikā ap kara sākumu pārtikas cenas strauji auga, tad samazinājās un stabilizējās zemākā līmenī, bet ne tik zemā kā vairāku gadu miera periodā pirms lielajiem satricinājumiem. Jā, dažu eksotisku baudvielu cenas bija pilnīgi trakas, bet iepriekšējais teikums aptuveni jeb gandrīz precīzi raksturoja stāvokli pamatproduktu tirgū. Tagad strauji kāpj globālās gaļas cenas, sviests ir dārgs jau apmēram gadu, zemās graudu cenas to vairs nekompensē. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) kopējais indekss šogad audzis par 4,4%, bet Latvijas patērētājiem pārtika augustā veidoja gandrīz pusi no kopējā cenu kāpuma.
Cits nozīmīgs cenu cēlājs ir atalgojuma kāpums. To redzam pakalpojumu cenu datos. Tiem paredzēto maka nodalījumu augustā cenu indeksa izmaiņas tukšoja par 5,7%. Pakalpojumu inflācija zem 5% nav bijusi kopš pērnā gada februāra, bet zem 4% kopš 2021. gada beigām. Ja algu kāpums pārsniedz 8% kā bija vismaz līdz gada vidum, tad inflācija nevar būt 2%. Algu ietekme uz inflāciju arvien augs, ceļoties Latvijas relatīvajam labklājības līmenim pret pārējo pasauli, šis process šobrīd atsākas pēc ieilgušas pauzes. Importa izmaksas veidos arvien mazāku daļu dzīves dārdzībā.
Augustā pret jūliju cenas samazinājās par 0,2%, caurmērā šajā laikā mēneša deflācija ir nedaudz lielāka. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,3%, bet tipiskā augustā solis lejup būtu drīzāk 1,3%. Galvenais iemesls – dārzeņiem cenas samazinājās tikai par 5,6%, bet tipisks sezonālais cenu lejupsolis ir apmēram trīs reizes lielāks. Situāciju daļēji glāba ārpus saules ritmiem un to veidotās pasaules kārtības dzīvojošais degvielas tirgus. Transporta sadaļa patēriņa grozā kļuva par 1,4% lētāka.
Kopējais cenu līmenis kopš aprīļa ir gandrīz nekustīgs, ir veikts mikrosolītis lejup par 0,1%. Tas ir raksturīgi šajā sezonā, atšķiras tikai mēneša svārstību smalkais ritms. Rudenī cenu kāpums mēneša griezumā atjaunosies, bet gada inflācija šī gada atlikušajos mēnešos visdrīzāk būs virs 4%. Zem šī sliekšņa tā varētu noslīdēt nākamā gada sākumā, bet ar bitēm un Latvijas darba tirgu nekad neko nevar zināt. Iespējams, ka šobrīd vērojamais spēcīgais eksporta nozaru kāpums novedīs pie kārtējā algu kāpuma prognožu pārsnieguma, un tad arī uz zemu inflāciju nevajadzētu cerēt. Taču reālās algas augs, tāpat kā tās auga šī gada pirmajā pusē.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists