Gads sākas ar pauzi. Kad sāks skanēt mūzika?

Gads sākas ar pauzi Kad sāks skanēt mūzika

Par IKP izmaiņu 2023. gada 1. ceturksnī ātro novērtējumu

Kā jau bija gaidāms, šī gada sākumā ekonomikas norišu kopsumma jeb iekšzemes kopprodukts daudz nemainījās ne gada, ne ceturkšņa griezumā. IKP pieaugums ir nedaudz lielāks par gaidīto – varēja gaidīt “apaļu” nulli, CSP ir sarēķinājusi pieaugumu par 0,7% gada griezumā un 0,3% ceturkšņa griezumā. Taču tas noticis uz produktu nodokļu iekasēšanas rēķina, kas gada laikā kāpusi par 8,2%. Statistiķi arī ziņo, ka preču nozarēs pievienotā vērtība samazinājās par 1,3%, bet pakalpojumu nozarēs pieauga par 0,4%. Tātad kopējā vērtība gada sākumā drīzāk samazinājās.

Sagaidāms, ka turpmākajos ceturkšņos IKP dati kļūs iepriecinošāki, taču tas notiks pakāpeniski. Iespējams, ka nodokļu iekasēšanas svārstību dēļ 2. ceturksnī IKP pieaugums vēl palēnināsies, kaut “patiesais” ekonomikas sniegums jau uzlabosies.

Turpmākos šī gada ceturkšņus raksturos patēriņa atlabšana apvienojumā ar ļoti kontrastainu sniegumu eksportā, bet lielā jautājumu zīme ir investīcijas.

Patēriņš augs, jo šī gada vidū un beigās patērētāji pamatvajadzību segšanai varēs tērēt mazāk naudas nekā pirms gada, tātad paliks vairāk naudas kaut kam citam, galvenokārt tāpēc, ka augstākās mājokļu uzturēšanas izmaksas jau ir pagātne. Šā gada 1. ceturksnis bija laiks, kad mājsaimniecības saņēma vislielākos rēķinus par siltumu, gāzi un elektrību, taču turpmāk šis izmaksu slogs samazināsies. Elektrības sadales tarifs jūlijā pieaugs, taču, tā kā elektrības cena Nordpool Latvijas zonā šogad visdrīzāk būs mazāk par pusi no pērnā gada vidējā līmeņa, šī gada otrajā pusē kopējie elektrības rēķini tik un tā būs mazāki. Turpina vairoties priekšnosacījumi pārtikas cenu kritumam. Cenas pārtikas izejvielām biržās turpina samazināties, ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) cenu indekss martā bija par 20,5%, bet S&P GSCI pārtikas cenu indekss par 12,5% zemāks nekā pirms gada. Tāpat samazinās citas ražotāju izmaksas – enerģija, starptautisko transporta pārvadājumu tarifi. Tas, kā šis izmaksu samazinājums sasniegs patērētājus, būs atkarīgs no konkurences ražotāju un tirgotāju starpā. Piena produktiem cenas jau ir samazinājušās, gaidām deflāciju arī citās kategorijās.

Preču eksporta nozarēs nīkuļošana varētu turpināties līdz pat gada beigām, bet pakalpojumu nozarēm klājas un klāsies ļoti labi. Gada pirmajos divos mēnešos pakalpojumu eksports ir audzis par 30,1%. Tas nozīmē, ka ar biznesa, IT, tūrisma, transporta un citiem pakalpojumiem nopelnīto Latvijas iedzīvotāji varēja nopirkt apmēram par desmito daļu vairāk, neskatoties uz lielo inflāciju. Ir atsevišķas labas ziņas arī par rūpniecību, un kopš gada sākuma ražotāju vērtējums par jauno pasūtījumu plūsmu uzlabojas. Rūpniecības kopējais noskaņojums jau gadu ir stabils un ir tikai nedaudz zem vidējā.

Investīcijas varētu sniegt ļoti nozīmīgu atbalstu ekonomikai šogad. Varbūt to sagaidīsim, lai arī ES fondu likteņa lēmēju spēja sagādāt nepatīkamus pārsteigumus šķiet neizsmeļama. Par laimi, dzīvojam tirgus ekonomikā un šķiet, ka privātā sektora uzņēmumi ar pietiekamiem resursiem un spēju “skatīties cauri” biznesa cikla svārstībām, aktīvi rīkojas. Ir riskanti spriest par investīciju aktivitāti no ziņu plūsmas, taču tā rada iedrošinošu iespaidu. Pienāk daudz ziņu par jauniem mājokļu, loģistikas centru, rūpnīcu projektiem. Par investīciju aktivitātes kāpumu netieši liecina celtniecības noskaņojuma mērījums, kas ir samērā labvēlīgs. Nozares vērtējums par pasūtījumu portfeļiem pārsniedz vēsturiski vidējo un pēdējā pusgada laikā diezgan strauji uzlabojas.

Pēteris Strautiņš, Luminor bankas ekonomists


Atgriezties uz sarakstu