Par apstrādes rūpniecību un citām eksporta nozarēm 2026. gada februārī
Rūpniecības izlaide februārī bija par 4% lielāka nekā pirms gada. Plašākajā nozīmē tā ietver arī enerģētiku, kuras devums bija par 24,6% lielāks nekā pirms gada. Siltums ir prece, kuru nevar neražot, ja daba ir tā lēmusi. Savukārt liels pieprasījums pēc siltuma rada labvēlīgu vidi elektrības jaudu darbināšanai, pateicoties koģenerācijas ekonomiskajam efektam.
Diemžēl apstrādes rūpniecībā ražošana gada griezumā ir kritusies (-2,2%) pirmo reizi kopš pērnā gada marta. Apjomi sarukuši arī salīdzinājumā ar janvāri (-0,9%). Pārskatot apakšnozaru datus, krīt acīs kopsakarība – šajā mēnesī sliktāk klājies ar celtniecību saistībām jomām. Lielākajā nozarē kokapstrādē izlaide salīdzinājumā ar janvāri samazinājusies par 4,3%, bet ceturtajā lielākajā nozarē jeb nemetālisko minerālu ražošanā, kas galvenokārt ir būvmateriāli, pat par 9,5%. Līdz ar to arī gada rādītāji abās ir mīnusos, attiecīgi -5,6% un -3,1%. Pieprasījums no būvnieku puses ir ļoti svarīgs arī plastmasas un gumijas rūpniecībai, tajā mēneša un gada dinamika bija attiecīgi -2,8% un -12,6%. Kas ir noticis? Datu par to vēl nav, bet ir ļoti ticami, ka neparasti aukstais laiks ierobežoja celtniecības aktivitāti janvārī un februārī, līdz ar to arī minēto ražošanas nozaru produktu pieprasījumu. Ļoti dziļš kritums februārī bija dzērienu ražošanā, varbūt arī te kāda loma aukstumam, tikai, tā teikt, caur citu ietekmes kanālu. Taču varbūt tas saistīts ar tiesiskās aizsardzības procesu lielā nozares uzņēmumā.
Pēdējo divu gadu laikā patīkamus pārsteigumus visbiežāk sagādāja pārtikas pārstrāde, sasniedzot sev vēsturiski neraksturīgus attīstības tempus. Tagad pieaugums gada griezumā ir piebremzējies līdz 3,3% pēc sarukuma par 1,6% mēneša laikā. Dažu investīciju projektu ietekme uz gada dinamikas skaitļiem sāk apsīkt, jo tā jau ir “bāzē”, bet citu devums vēl ir gaidāms.
Ir nozaru grupa, kurai šobrīd nespēj kaitēt nekas, tā ir ar metālu saistītā ražošana. Metālapstrāde, lielākā no tām, salīdzinājumā ar pērno februāri auga par 14%, bet elektronika, kas ir otra lielākā - par 10,5%. Atšķirībā no vairākiem iepriekšējiem mēnešiem, inženierijas nozares nav uzvarējušas ar “sauso” rezultātu, vienus vārtus ielaida elektrotehniskā rūpniecība, gada laikā sarūkot par 4,2%.
Gada pirmajos divos mēnešos kopā apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 0,6%. To noteikti nevar saukt par labu rezultātu. Taču ir ticami, ka nelabvēlīgie faktori bija īslaicīgi, vislabāk to redz paši uzņēmumi, kuru noskaņojuma indekss martā bija augstākajā līmenī kopš 2022. gada maija.
Pavisam īsi par eksportējošajām pakalpojumu nozarēm, kas nebauda tādu popularitāti kā rūpniecība. Šī gada pirmie dati tām ir ļoti kontrastējoši, bet ir vērts atzīmēt, ka divās lielākajās t.s. balto apkaklīšu pakalpojumu nozarēs jeb profesionālajos pakalpojumos un IT jomā janvāris bija attiecīgi visu laiku labākais un otrais labākais mēnesis. Runājot par vietējā tirgus pakalpojumu nozarēm, par to labo veselību liecina mazumtirdzniecības kāpums gada sākumā par 5%.
Jāsecina, ka 2026. gads Latvijas ekonomikā sākās cerīgi un var tikai nožēlot, ka globālie notikumi ir šo labo stāstu pakļauj pamatīgiem riskiem. Ja Persijas līča reģionā karojošās puses izpildīs izteiktos draudus un notiks masveidīga naftas un gāzes ieguves vietu iznīcināšana, tad jebkādas prognozes par šo un nākamo gadu pasaules ekonomikā kļūs bezjēdzīgas. Tad būs jārēķinās ne tikai ar dziļu ekonomisko, bet arī humanitāro krīzi globālā mērogā.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists