Par rūpniecību 2025. gada jūlijā
Jūlijā rūpniecības apjomi gada griezumā auga par 10,8%, gandrīz divreiz straujāk nekā Ķīnā. Tas ir balzams dvēselei pēc trīs gadu stagnācijas lielākajā eksporta nozarē. Tomēr viena mēneša datu nozīmi nevajag pārspīlēt. Jo īpaši, runājot par jūlija un augusta datiem nozarēs, kuru produktus var uzglabāt – uzņēmumu atvaļinājumu grafiki “peld” kalendārā, bet izlīdzināšana ņem vērā vēsturiski vidēju ietekmi. Tāpēc var parādīties pārspīlēti kāpumi un kritumi, tas pats mēnešos ap gadu miju.
Taču arī vispārējā rūpniecības virzība šogad ir pievilcīga, turklāt tā nepārprotami nav nejaušība. Tā tas ir pārtikas pārstrādei, uz kuras “plakanās” vēstures fona šampanieša vērts ir jūlijā reģistrētais kāpums par 11,6%. Dzērienu ražošana ir augusi par 0,6%. Var nožēlot tautā iemīļota zīmola pārdošanu, bet uz šī notikuma pamata nevajadzētu izdarīt kategoriskus secinājumus par biznesa vidi. Ļoti liels kritums, daļēji bāzes efektu dēļ, ir apģērbu ražošanā (-22,6%) ilglaicīgā tendence ļoti nelabvēlīga, to nosaka darba tirgus, šī nozare ir uz viszemākā pakāpiena visu NACE 2. līmeņa dalījuma (gandrīz 100 nozares) algu hierarhijā. Lielākā nozare kokapstrāde jūlijā saražoja par 7,3% vairāk nekā pirms gada.
Īsta brīnumzeme jūlijā ir inženierijas nozaru dati. Šoreiz acīmredzami liela loma ir sakritībām – īslaicīgām svārstībām un bāzes efektiem. Autobūve vienlaicīgi ir “šķīrusies” no 4,2% no jūnija ražošanas apjoma, bet gada laikā kāpusi par 34,4%. Mēneša dati vienmēr satur trokšņa elementu, taču cauri tam dzirdams arī signāls. Visu jau saskaitīto gada mēneša kopējais sniegums dzelžu nozarēs kāpj augšup, vēl maziņi mīnusiņi ir tikai metālapstrādē un elektronikā, izskatās, ka drīz vairs nebūs, un tā ir svarīgi ziņa. Žēl, ka datos nevar redzēt dronu spietošanu, citu transportlīdzekļu nozare ir noslepenota.
Jūlija dati tiešām žilbina acis, bet nevajadzētu sagaidīt tādu sniegumu gada 2. pusē kopumā, apstrādes rūpniecībā otrajā pusgadā pieaugums varētu būt ap 6%, nedaudz vairāk nekā gadā kopumā (septiņos mēnešos ir bijis +4,9%), ļoti patīkama pārmaiņa uz aizvadīto trīs gadu fona, kas nav nejaušība, tā ir nopelnīta ar investīcijām un jaunu produktu attīstīšanā nepieciešamo iedvesmu.
Piezīme par pārējo rūpniecību - lietusgāžu radītajos naudas plūdos turpina līksmi peldēt enerģētika, bet kūdras ieguvējiem šis gads ir īsts posts. Interesanti, kaut kādā ziņā svarīgi, bet ekonomikas lielajām tendencēm nesaistīti.
Šogad uzlabojas ne tikai rūpniecības dati, tāpat arī dinamika citās uz eksportu orientētās nozarēs, kas nesaņem tādu uzmanību, bet to kopējā ietekme ir liela. Pieņemot līdzšinējo tendenču plūstošu turpināšanos, profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozare otrajā pusgadā varētu augt par apmēram 5% gada griezumā, bet IT pakalpojumu nozare par 10%.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists