Par 2026. gada 3. ceturkšņa darbaspēka apsekojuma rezultātiem
Rodas iespaids, ka ekonomika jau iepriekš bija uzminējusi ambiciozos mērķus, kurus tai plāno uzstādīt. Tā varētu raksturot 3.ceturkšņa datu ainu, kas veidojas mūsu acu priekšā. Piemēram, IKP pieaugums attiecībā pret iepriekšējo ceturksni (sezonāli izlīdzināti) visdrīzāk pārsniegs procentu, tas varētu būt vismaz ļoti tuvu totēmiskajam 4% mērķim gada griezumā.
Šodien ir publiskoti darbaspēka apsekojuma rezultāti, arī tie neapbēdina. Īpaši gribas atzīmēt to, ka nodarbinātības līmenis plašajā 15-74 veco iedzīvotāju grupā pārspēja līdzšinējo, 2019. gada 3. ceturksnī uzstādīto pēcpadomju ēras rekordu (65,6%), šogad 3. ceturksnī tas sasniedza 66,1%. Jo īpaši uzmanību piesaista pirmo ciparu maiņa lielos skaitļos. Ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits pirmo reizi apsekojuma vēsturē ir samazinājies zem 400 tūkstošiem cilvēku. Turklāt kritums gada griezumā ir straujš jeb 3,5%.
No šiem datiem nevaram uzzināt, cik jauniešu 15-24 gadu vecumā nestrādā UN nemācās, tam ir pievērsta īpaša uzmanība. Taču redzam, ka strādājošo īpatsvars (36,9%) šajā grupā ir augstākajā punktā kopš 2008. gada sākuma, kad tas pārsniedza 39%. Pagājušajā gadā nestrādājošo un nemācošos jauniešu īpatsvars precīzi līdzinājās ES vidējam rādītājam jeb 11,0%, bet ilgākā laikā jeb 15 gados viņu īpatsvars ir samazinājies straujāk nekā vidēji ES. Tātad nevarētu teikt, ka šī problēma mums ir īpaši izteikta uz Eiropas fona, bet vienmēr var labāk, Nīderlandē viņu īpatsvars ir vēl uz pusi zemāks.
Arī cilvēki pensijas gados jeb 65-74 vecumā aktīvāk izmanto arvien “siltākā” darba tirgus iespējas, šajā grupā strādājošo īpatsvars (27,5%) saglabājās gandrīz nemainīgs kopš 2.ceturkšņa.
Vienmēr ir svarīgi izvērtēt, cik pamatots ir valsts atbalsts, taču vislabāk cilvēkus aktīvus būt mudina iespēja nopelnīt vairāk. Šogad vidējais nodarbināto skaits būs nedaudz zem 890 tūkstošiem, gandrīz precīzi tāds pats kā 2012. gadā, kas nozīmē, ka šobrīd atrast darbu ir daudz vieglāk. Daļēji pateicoties tam, datos redzamais reālo algu kāpums ir daudz straujāks par reālā IKP pieaugumu. IKP uz iedzīvotāju reālā izteiksmē šajā laikā audzis par 41,2%, bet IKP uz nodarbināto tikai par 21,9%. Taču, par spīti dzīves dārdzības pieaugumam, pēcnodokļu algu pirktspēja, piepalīdzot nodokļu samazināšanai, šajā laikā ir augusi vairāk nekā par 80%. Šogad varētu būt uzlabojums vēl par 2-3%, pat pie nominālo algu kāpuma, kas uz aizvadīto gadu fona ir mērens.
Interesanti, ka arī uzņēmumu rentabilitāte (kā pašu kapitāla atdeve un peļņa attiecībā pret apgrozījumu) laikā līdz 2024. gadam (par 2025. gadu vēl nav datu) ir uzlabojusies, var teikt, ka vismaz nav acīmredzami, kā tas viss iet kopā. Protams, daudz ko var izskaidrot ar ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos un citiem notikumiem, kas ietekmē mērījumu precizitāti.
Vienlaikus ir svarīgi atzīmēt, ka nodarbinātība Baltijas kaimiņzemēs ir augstāka, vēl labāki šie skaitļi ir Zviedrijā, bet visai pārējai Eiropai ir jānosarkst Nīderlandes priekšā. Vienmēr var labāk!
Šis nav spožākais pirktspējas uzlabojuma gads, salīdzinājumam, kopš 2010.gada ir bijuši pieci, kad reālo neto algu kāpums pārsniedza 7%. Arī nākamgad ir ticams tas pats 2-3% pieauguma diapazons. Taču Latvijas darba tirgus turpinās kļūt pievilcīgāks. Konverģence jeb IKP uz iedzīvotāju plaisas aizvēršanās bija strauja līdz 2021. gadam, pēc tam iestrēga, bet pērn atsākās un šogad tā noteikti būs spēcīga - Latvijas IKP reālais pieaugums šogad vismaz par diviem procentpunktiem varētu pārsniegt ES vidējo, orientējoši sasniedzot 73-74% no tā. Tāpēc tas, vai izdosies apturēt iedzīvotāju skaita samazināšanos, arvien lielākā mērā būs atkarīgs no politiskiem lēmumiem par darba tirgu.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists