Par patēriņa cenu izmaiņām 2025. gada maijā
Pēc ilgstošiem nemieriem cenu pasaule sāk nomierināties, maijā cenas pret iepriekšējo mēnesi samazinājās par 0,1%. Dzīves dārdzības samazināšanās šajā laikā ir iespējama, bet nav tipiska, atšķirībā no jūlija un augusta. Kāpēc tā notika? Redzama sezonai neraksturīga apģērbu cenu samazināšanās, parasti šajā mēnesī tie kļūst par pusprocentu dārgāki. Taču galvenais faktors bija transporta izmaksu kritums par 3,1%, tipiski šajā laikā būtu tikai -0,15%. Iemesls ir labi saskatāms, tas ir degvielas cenu kritums. Tā kā tirgotāju lojalitātes atlaides un kuponi traucē precīzu cenu krituma hronoloģijas mērīšanu, iespējams, ka daļa no šī krituma notika jau iepriekš, bet nav šaubu par kopējo degvielas izmaksu izmaiņu virzienu šogad. Mierinājuma vārdi tiem, kas pērk benzīnu – šī produkta cena biržās joprojām svārstās ap pērn septembrī sasniegto līmeni, naftas un to produktu dinamika var atšķirties. Dīzelis gan šogad pasaulē ir kļuvis lētāks un to redz degvielas uzpildes stacijās. Piebildīsim, gada griezumā abu degvielu cenu izmaiņas ir līdzīgas. Atpūtas un kultūras preces un pakalpojumi maijā mēdz kļūt lētāki, šoreiz tas ir bijis drusku izteiktāki.
Pārtika, neskaitot bezalkoholiskos dzērienus, maijā kļuva par 0,2% lētāka. Varētu izteikt minējumu, ka tas atpoguļo pārtikas nozares vēlmi mazināt politisko spiedienu, tā teikt, diplomātisks žests. Taču diez vai tas izskaidro dārzeņu cenu kritumu par 6,4%, parasti sezonālais šo produktu cenu kritums sākas jūnijā. Bezalkoholiskie dzērieni mēneša laikā kļuva par 5% dārgāki. “Burbuļūdeņu” un sulu segmentā maijā nekas īpašs nenotika, bet kafijas cenās biržās notiekošās briesmas atspoguļojās visā krāšņumā, šī produkta dārdzībai augot par 7,7% pēc +6,3% aprīlī.
Gada laikā lētāka kļuvusi tikai transporta preču un pakalpojumu kategorija (-4,2%), cenas kopumā augušas par 3,6%, bet pārtikas cenas pat par 7,5%. Gada inflāciju maijā palīdzēja mierināt tas, ka pēc neparasti augstas pakalpojumu mēneša inflācijas februārī – aprīlī tā bija (0,1%) zem normas, līdz ar to pakalpojumu gada inflācija (5,4%) ir šogad viszemākā.
Maijs tātad ir devis atelpu pircējiem, taču sagaidāms, ka turpmākajos mēnešos gada inflācija daudz nesamazināsies. Vidējā patērētāja pirktspēja šogad aug, pateicoties joprojām spēcīgam algu kāpumam. Tas jau krasi bremzējas eirozonā kopumā, kas lielā mērā izskaidro eirozonas inflācijas samazināšanos zem ECB mērķa, līdz 1,9%, kamēr Latvijā un Baltijā tā turas augstā līmenī.
Cerības uz mērenāku inflāciju nākotnē varētu sniegt notikumi valūtu tirgos. Šogad ir krasi mainījies Lielais Stāsts finanšu pasaulē. Laikā kopš globālās finanšu krīzes galvenā megatendence bija ASV pārākums pār citām attīstītajām valstīm gandrīz visā. Tas galu galā ir novedis pie ļoti augsta dolāra kursa attiecībā pret vēsturiski vidējo līmeni. Vēsture liecina, ka pēc relatīvas dārdzības un lētuma periodiem dolārs galu galā tuvojas ilglaicīgi vidējam līmenim. Bloomberg aprēķinātais indekss par eiro pārvērtētību vai nenovērtētību attiecībā pret dolāru – būtībā gudra t.s. BigMac indeksa versija vēsta, ka eiro kurss ir 21% zem pirktspējas paritātes līmeņa.
Turklāt investoriem rodas bažas par to, cik “nopietna» valsts ir pasaules galvenās valūtas saimniece. Ja finanšu ministrs ir spiests solīt, ka ASV turpinās apkalpot savus parādus, tad tas neizklausās labi, jo tam būtu jābūt pārāk pašsaprotami, lai par to vispār runātu.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists