Par patēriņa cenu izmaiņām 2026. gada oktobrī
Patēriņa cenu dati šogad ir bijuši pārsteidzoši labvēlīgi saspringtajā ģeopolitiskajā situācijā un izejvielu tirgu vētru laikos. Ja martā varētu zināt, ka turpmākā pusgada laikā inflācija nevienā mēnesī nepārsniegs 3,5 % (tāda tā bija maijā), tā šķistu gandrīz neticami laba ziņa. Oktobrī gada inflācija pat nedaudz samazinājās, no 3,2 % līdz 3,1 %, kas disonē ar ekonomikas ziņu kopējo noskaņojumu, kurā dominē bažu pilnas inflācijas gaidas.
Cenu kāpums mēneša laikā par 0,4 % atbilst sezonalitātei, un to pilnībā noteica sadārdzinājums divās no enerģijas cenām atkarīgās patēriņa groza daļās – transports un mājokļu uzturēšana, pārējo pozīciju ietekme kopumā bija neitrāla. Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni joprojām ir drīzāk labvēlīgs faktors, cenas septembrī pret augustu pieauga tikai par 0,1 %, šajā sezonā varēja būt vairāk, tāpēc pārtikas cenu kritums gada griezumā kļūst arvien dziļāks, oktobrī sasniedzot 5,3 % no 4,8 % septembrī. Septembrī Latvijā bija otra lielākā pārtikas deflācija ES valstu starpā aiz Zviedrijas. Veikalos var rasties iespaids, ka atsevišķu pārtikas izejvielu cenu kritums patērētājus sasniedz ar nokavēšanos. Iespējama arī izmērīto pārtikas cenu tuvošanās realitātei, uzlabojoties novērtējumu precizitātei, to varētu būt sekmējusi arī tirgotāju cenu politikas pārmaiņas. Ja nebūtu šī pārtikas cenu krituma, tad gada inflācija oktobrī būtu nevis 3,1 %, bet 4,3 %.
Ziņas par patērētāju pirktspējas attīstību turpmāko mēnešu laikā tomēr nav labas, cenu stabilitātes dīķī jau ir samests pārāk daudz akmeņu. Var cerēt, ka nemiera radīšana ir pārtraukta, šķiet, ka no vēl viena karadarbības saasinājuma Persijas līcī izdosies izvairīties. Taču viļņi turpinās izplatīties vēl ilgu laiku. Enerģija tirgos joprojām ir dārga. Naftas cenas ir samazinājušās zem 90 dolāriem par barelu, bet gads sākās pie 60 dolāru atzīmes. Joprojām liela problēma ir naftas un degvielas cenu starpība. Dīzeļdegvielas cenas ir par dažiem procentiem ir samazinājušās attiecībā pret oktobra vidējo līmeni (gandrīz 1300 dolāru par tonnu), taču pērnā, 2025. gada cenu svārstību koridoru (600 līdz 800 dolāru par tonnu) dīzeļdegviela varētu atgriezties tikai pēc diviem gadiem, šādu ceļu šobrīd iezīmē nākotnes darījumi. Gāzes cenas oktobra beigās uz brīdi pārsniedza 100 eiro par MWh, tagad tās ir ap 80 eiro, bet gada sākumā bija zem 30 eiro. Naftas tirgi ļauj cerēt uz degvielas cenu samazināšanos novembrī, taču turpināsim izjust iepriekš notikušo degvielas sadārdzinājumu otrreizējos efektus. Arī mājokļu uzturēšanas izmaksu ietekme būs izteikti nelabvēlīga. Šī ziema patērētājiem nebūs ļoti draudzīga, pasaule būs dabūjusi vēl vienu mācību par to, ka uz fosilajiem kurināmajiem nevajag pārāk paļauties.
Pēteris Strautiņš, Luminor bankas galvenais ekonomists