Lielo pārmaiņu un izaicinājumu gads

2022.gads jau ir vēsture, bet ja atskatās uz šī gada rezultātiem, tad tajā tika sasniegta vēsturiski augstākais nozares kopējais apgrozījums – virs 2,5 miljardi EUR. Faktiski tika turpināta iepriekšējos gados uzņemtā tendence. Salīdzinot ar 2016.gadu, sešu gadu laikā  nozares kopējais apgrozījums faktiskajās cenās ir dubultojies. Atskaitot 2020.gadu, kad dēļ Covid krīzes bija minimāls kritums,  katru gadu pieauguma temps pēdējo sešu gadu periodā ir bijis divciparu skaitļa izteiksmē. 2022.gadā tika realizēta produkcija par 22% vairāk kā gadu iepriekš. Arī top nozares uzņēmumu apgrozījuma dati to apliecina.

Neskatoties uz labajiem finanšu rādītājiem, pēdējos gados problēmu netrūkst. 2022.gads sākās ar Krievijas uzsākto karu Ukrainā, kam sekoja izejmateriālu pieejamības problēmas un straujš izmaksu pieaugums. Izejmateriālu pieejamības problēmas tika atrisinātas salīdzinoši ātri – dažu mēnešu laikā, pārorientējot materiālu piegādes ķēdes, pamazām normalizējās arī izejmateriālu cenas. Lai arī daļu no apgrozījuma pieauguma var norakstīt uz izmaksu pieauguma, 2022.gads kopumā bija pozitīvu izaugsmi.

2023.gads pēc inerces turpināja aizsākto pieauguma tendenci, pirmajā pusgadā uzrādot nedaudz lēnākus, tomēr pozitīvus izaugsmes tempus. Lielā mērā tas balstījās uz esošo pasūtījumu portfeļa izpildi. Sākot ar otro pusgadu situācija kopumā ir jūtami sabremzējusies un lielākajā daļā apakšnozaru iezīmējas apjomu kritums. Salīdzinot rezultātus MASOC veiktajām nozares uzņēmumu aptaujām, jāsecina, ka uzņēmumu prognozes par apgrozījuma un pasūtījumu apjoma izmaiņām gada laikā ir kļuvušas pesimistiskākas. Februāra mēnesī veiktās aptaujas rezultāti uzrādīja, ka 69% no nozares uzņēmumiem paredz apgrozījuma pieaugumu 2023.gadā kopumā, savukārt 17% prognozēja apgrozījuma kritumu. Toties augusta mēnesī šī proporcija bija jau pamainījusies – apgrozījuma pieaugumu 2023.gadā kopumā prognozēja 41% no uzņēmumiem, bet apgrozījuma kritumu 40% uzņēmumu. Galvenais secinājums ir, ka kopējā situācija pasliktinās, bet konkrētu uzņēmumu līmenī situācija ir ļoti atšķirīga, netrūkst arī tādu uzņēmumu, kuriem pasūtījumu portfelis ir nodrošināts krietnu laiku uz priekšu.

Galvenais negatīvais faktors, kas ietekmē nozares rādītājus ir kopējā ekonomiskā situācija Eiropā, kas ir galvenais nozares eksporta tirgus. Nozare pamatā ražo industriāla pielietojuma produkciju, investīciju produktus, kā arī komplektējošās daļas minēto produktu ražošanai. Līdz ar kredītu procentu likmju kāpumu un satraukumu par ģeopolitiskās situācijas attīstību ir samazinājies investīciju apjoms gandrīz visās nozarēs, kurām tiek piegādāta mašīnbūves un metālapstrādes nozares produkcija. Atšķirībā no citiem gadiem, kad ekonomiskās problēmas Eiropā bija koncentrētas atsevišķos reģionos, pārsvarā dienvidu galā, pašlaik situācija ir vienmērīgi neiepriecinoša praktiski visā Eiropā. Arī Eiropas līmenī mašīnbūves un metālapstrādes nozarēs kopumā ir vērojams kritums. Prognožu veikšana šajos laikos ir nepateicīga nodarbe, bet ja paskatās Eiropas nozares asociāciju vērtējumu par situācijas attīstību, tad dominē viedoklis, ka būtiski uzlabojumi tirgū nav gaidāmi vismaz līdz 2024.gada otrajai pusei.

Pie nelabvēlīgas kopējās situācijas ir atsevišķas apakšnozares un jomas, kur situācija ir labāka nekā kopumā ekonomikā. Visiem zināmu ģeopolitisku iemeslu dēļ ir milzīgs lēciens militārajā rūpniecībā un ar to saistītajās piegādēs. Relatīvi laba situācija ir automobīļu ražošanā. Lai arī investīcijas dēļ augstām procentu likmēm ir samazinājušās gandrīz visās nozarēs, izņēmums ir enerģētikas projekti, it īpaši atjaunojamās enerģijas jomā, kur notiek aktīva projektu realizācija visā Eiropā. Iemesls tam ir 2022.gadā piedzīvotā enerģētiskā krīze un energoresursu cenu kāpums, ko izraisīja Krievijas karš Ukrainā un ar to saistītās sankcijas, kā arī Eiropas politiskie uzstādījumi zaļās enerģētikas jomā.

Iepriekš minētais diezgan skaidri atspoguļojas arī Latvijas nozares datos. No visām ar mašīnbūvi un metālapstrādi saistītajām apakšnozarēm 2023.gadā vislabākie rādītāji ir tieši elektrisko iekārtu ražošanā, lielā mērā dēļ dažādu produktu piegādēm enerģētikas projektu īstenošanai. Arī ar auto rūpniecību saistītās apakšnozares pagaidām darbojas ar plus zīmi. Militārās rūpniecības jomā turpina veiksmīgi attīstīties Patria bruņu transportieru projekts, kas ir līdz šim lielākais tāda veida projekts Latvijā. Pasūtījumu apjoms, kurus projekta ietvaros nodrošina Latvijas metālapstrādes nozares apakšpiegādātāji jau ir mērāms vairāku miljonu EUR apjomā. Atbilstoši plānam, 2024.gadā tiks atvērta jauna montāžas rūpnīca Valmierā, tādejādi nodrošinot jau 6 X 6 transporta līdzekļu gala montāžu Latvijā.

Tāpat nav apstājusies tendence nozares uzņēmumiem veikt ieguldījumus digitalizācijā, automatizacijā un robotizācijā, kā arī atjaunojamās enerģijas risinājumos, ar mērķi celt produktivitāti un cīnīties ar pieaugošajām izmaksām.

Neskatoties uz nelabvēlīgo ekonomisko situāciju globālajos tirgos, pēdējās desmitgades galvenā problēma – kvalificētu speciālistu trūkums nav zaudējusi savu aktualitāti. Speciālisti joprojām ir pieprasīti un trūkst. Pat ja ražošanas apjomi kādā laika periodā kopumā samazināsies, maz ticams, ka samazināsies nodarbinātības rādītāji. Pat ja atsevišķos uzņēmumos strādājošo skaits tiks samazināts, šie speciālisti visticamāk ātri nonāks kādā citā nozares uzņēmumā, kuram konkrētajā brīdī situācija ir labāka.

MASOC valdes priekšsēdētājs Toms Grīnfelds